Gints Amoliņš, 'Politika.lv': Iebraucējs, kuru gaida. Intervija ar profesoru Hoakinu Arango

Kāda situācija ES ir ar līdzīgām imigrācijas padomēm? Tādas pastāv Īrijā, Somijā, bet kā ir citur?
Ar dažāda mēroga pārstāvniecību dažās valstīs šādas padomes ir. Precīzāku informāciju var iegūt, aplūkojot Imigrantu integrācijas politikas indeksu (http://www.mipex.eu/). Tomēr dažās valstīs šādas organizācijas nepastāv, un tas ir saistāms ar valstu politisko kultūru un citām lietām. Es teiktu, ka Spānija un Somija ir labākie piemēri.
Spānijā un Īrijā nacionālās imigrācijas konsultatīvās padomes izveidoja, kad abas valstis piedzīvoja nozīmīgu imigrācijas pieaugumu. Bet Latvijā imigrācija bija Padomju laikos, un šī imigrantu kopiena šeit jau ir iesakņojusies. Šobrīd imigrācija ir salīdzinoši neliela. Ja Latvija izveidotu šādu nacionālo padomi, kā tā atšķirtos no Spānijas? Vai jums būtu kādi ieteikumi?
Manuprāt, Latvija ir ļoti īpaša valsts, jo faktori, kas saistīti ar pagātni PSRS sastāvā, nepastāv daudzās valstīs. Tas pats attiecas uz situāciju, ka jums ir liels skaits nepilsoņu. Un tas apstākļus padara sarežģītākus. Šie cilvēki, kas Latvijā ieradās sen, kad PSRS vēl pastāvēja un vismaz formāli bija viena valsts, es nezinu, cik lielā mērā viņi jūtas kā imigranti. Droši vien ne tā, kā marokāņu vai afgāņu imigranti. Tas rada ļoti īpašu situāciju. Tomēr es teiktu - ja konsultatīvā padome tiek izveidota, šī īpatnība jebkurā gadījumā ir jāņem vērā. Padome būtu jāveido tā, lai tajā ir pārstāvēti gan nepilsoņi, gan imigranti. Es gan nezinu, kā to izdarīt, jo neesmu pazīstams ar šāda veida situāciju. Spānijas gadījumā viss ir vienkāršāk - ir diezgan skaidrs, kurš ir imigrants un kurš nav. Bet Latvijā vēstures dēļ lietas ir sarežģītākas...
Read more